Sāp ceļi? Mani virzienu!

Sāp ceļi? Maini virzienu!

Tieši tā es sev teicu, kad kādu laiku jau biju dzīvojusi ar ceļu sāpēm.

Kā arī jau labu laiku biju pārliecinājusies, ka ceļu sāpes ir tikai emocijas, nekas vairāk.

Pirms vairākiem gadiem man pēkšņi sāka sāpēt ceļi. Kāpēc saku pēkšņi, jo tādas sāpes un ierobežotību ceļos nekad īsti nebiju piedzīvojusi. Tā kā es ikdienā sportoju, tad to izjutu ļoti spilgti. Garas pastaigas beigās un nākamajā dienā ceļi burtiski īdēja.

Kādu brīdi mēģināju tam nepievērst uzmanību, tad jau tas palika uzmācīgāk un līdz es sapratu, ka man tas ir ļoti traucējoši.

Un tā es sāku novērot šo ceļu sāpi. Vēroju, kad tā paliek stiprāka un kad vājinās, vai kad izzūd pavisam.

Un diezgan ātri es sapratu likumsakarības un tās bija saistītas ar attiecībām. Es dzīvoju destruktīvās attiecībās, kurās nebija sapratnes, cieņas, empātijas un drošības. Tas viss bija pretrunā ar mani un manām vērtībām.

Tiklīdz es biju šajās attiecībās, ceļi sāpēja un bremzēja man dzīvi, tiklīdz attālinājos no tām, tā ceļu sāpēs mazinājās.

Tā es sevi testēju kādu laiku, līdz man bija pilnīgi skaidrs, kas par lietu un kāpēc tā. Skaidrs bija tikai viens, ka bija jāpieņem nepopulāri un diezgan smagi lēmumi, lai šo apburto loku pārtrauktu.

Līdz šo lēmumu pieņemšanai es biju konsultējusies ar fizioterapeitiem, gājusi uz spēka treniņiem, vingrojusi, kā arī dzērusi zāles un smerējusi mēres. Nekas no tā man nepalīdzēja. Visu laiku vizījos pa riņki bez jebkādiem pozitīviem rezultātiem.

Un tad pienāca brīdis lēmumiem, kas radikāli mainīja šo situāciju. Es pieņēmu lēmumu izbeigt šīs destruktīvās attiecības un iet Savu Ceļu.

Tieši tas arī bija atslēgas moments un sāpju pazušanas iemesls. Sāpēs izgaisa, kā nebijušas bez treniņiem, zālēm, smērēm....

Ko, lai saka, viss slēpjas mūsu emocijās, mūsu lēmumos un mijiedarbībā ar cilvēkiem un notikumiem.

Tieši tāpēc, brīdī, kad pieņēmu lēmumu par sava ceļa virzienu un lēmums bija apzināts, līdz ar to brīdi visas traucējošās sajūtas mazinājās līdz pazuda pavisam.

Mēs ikdienā nemaz neiedomājamies, ka mums ir svarīgi pieņemt lēmumus kādā situācija un vienkārši iet savu ceļu. Un tas arī būs risinājums samilzušai problēmai.

Jā, Tu teiksi, ka grūti? Jā, nebija viegli, bet būt tā, kā bija, vairs nevarēja. Ja ceļš nav ejams kopā, tad tas ir ejams atsevišķi un tāda tā dzīves patiesība.

Tas attiecas ne tikai uz attiecībām, bet arī uz darbu. Tieši tāda pati situācija var rasties, ja dari nepatīkamu darbu, kurš tevi neuzrunā, uz kuru Tu ej ar nepatiku un mūc prom pēc iespējas ātrāk.

Tāpēc varbūt ir pienācis laiks padomāt un iedziļināties, vai tā gadījumā nav ar Tevi? Vai Tavs ķermenis jau Tev kādu labu laiku nesignalizē, ka laiks mainīt darbu, atteikties no destruktīviem cilvēkiem un notikumiem Tavā dzīvē?

Lai izdodas!

Līga Uzulniece - Tava Mentore

Loģiska, Ekstraverta, Sensora, Racionāla. ESTJ.