Katru nakti viņa kāpa pa kāpnēm
477 skatījumi
Tās nekad nebeidzās, tikai nemitīgi vijās augšup. Ar katru nākamo soli pieauga spriedze. Un, pēkšņi, viņa saprata – šis sapnis jau ir redzēts tūkstošiem reižu.
Tad, kādu nakti, viņa izlēma tam pielikt punktu. Vienkārši, pārstāja iet, apsēdās uz kāpnēm un cieši aizvēra acis. Kad viņa tās atkal atvēra – viss bija beidzies.
Kāpņu vairs nebija. Spriedze bija pazudusi. Tā vietā viņa atradās dārzā uz koka soliņa, no kura pavērās brīnišķīgs skats uz austošo sauli, kas iekrāsoja rītu miera un cerību krāsās.
Un tad viņa saprata.
Kāpnes nemaz nav ceļš, bet gan mācība. Par to, kā atrast drosmi, iekšēju mieru un apmierinātību. Kāpnes nekad nebeidzas, līdz kamēr nav pieņemti drosmīgi lēmumi un pielikts punkts mūžīgajam skrējienam.
Viņa pamodās ar smaidu. Viņa bija pamodusies.
